Eiropai jāsaprot, ka ekonomiskās intereses nevar nostādīt augstāk par ģeopolitiskajām

Strasbūra, 2014. gada 12. marts 

Eiropas Parlamenta deputāti šodien plenārsesijā Strasbūrā, piedaloties Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, apsprieda jautājumu par Krievijas iebrukumu Ukrainā, izsakot stingru nosodījumu par klajo starptautisko tiesību pārkāpumu no Krievijas puses. Rīt Eiropas Parlaments plāno pieņemt rezolūciju, kurā atzīst, ka Krievijas iebrukums Krimā ir Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un Krievijas parakstīto Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai.

Kā atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa), "Krimas krīzei turpinoties, ES Rietumu kolēģu izpratne par Ukrainas notikumu nopietnību aug, taču vēl ne tuvu nav pilnīga. Centrālas un Austrumeiropas valstīm, kuras labāk pazīst Krievijas impērisko domāšanu, ir skaidrs, ka pielaidīga attieksme tik nopietna starptautisko tiesību pārkāpuma gadījumā nav pieļaujama. Un zīmīgi, ka viedokļi Eiropas Parlamentā šajā jautājuma sadalās ne tik daudz starp politiskajiem blokiem, bet gan valstīm, kuras deputāti pārstāv. Ne visi saprot vai grib saprast, ka Krievijas rīcība ir ārkārtīgi bīstams precedents, kas nevar palikt nesodīts. Diemžēl, Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektā par nopietnām sankcijām pret Krieviju - ieroču tirdzniecības embargo, vīzu ierobežojumiem atbildīgajām amatpersonām, aktīvu iesaldēšanu - tiek atkal runāts nākotnes formā, proti, ja "nenotiks Krimas aneksijas deeskalācija". Protams, Rietumu politiķi diezin vai ir tik naivi, lai nesaprastu, ka nekāda "deeskalācija" nenotiks".

R. Zīle uzsver: "Ir skaidrs, ka ES lielvalstīm ir nopietnas ekonomiskās intereses - banku sektorā, gāzes importā un citās nozarēs - kas liek tām būt pietiekami pielaidīgām pret Krieviju. Klasisks ir bijušā Vācijas kanclera un sociāldemokrātu partijas biedra Gerharda Šrēdera piemērs, kurš pēc kanclera amata atstāšanas kļuva par pamatā "Gazprom" piederošā Krievijas - Vācijas gāzes cauruļvada uzņēmuma vadītāju un tagad presē atļaujas pārmest ES, ka tā saasinājusi situāciju, jo vēlējusies noslēgt ar Ukrainu partnerattiecību līgumu. Tas viss Krievijas prezidentu Putinu ir padarījis pašpaļāvīgu un pārliecinātu, ka Eiropas elite drīzāk vēlas pelnīt naudu, nekā nostāties pret viņu. Taču Eiropai ir jāsaprot, ka ekonomiskās intereses nevar nostādīt augstāk par ģeopolitiskajām, jo ilgtermiņā tas neizbēgami novedīs pie Eiropas novājināšanās."

Deputāts gan atzīst, ka no ģeopolitisko risku izvērtējuma viedokļa Eiropas Parlamenta rezolūcijas projekts gluži bezzobains nav. "Pozitīvi, ka Parlamentā pārstāvētās politiskās grupas ir atradušas kopsaucēju, Ukrainas notikumu kontekstā rezolūcijas projektā norādot uz nepieciešamību pilnībā ieviest ES enerģijas likumu paketi ES dalībvalstīs, lai mazinātu ES atkarību no Krievijas naftas un gāzes. Tāpat svarīgi, ka tiek uzsvērta nepieciešamība  Krievijas enerģētikas kompānijām un to meitasuzņēmumiem ES teritorijā darboties atbilstoši ES likumiem, pretējā gadījumā norādot uz konsekvencēm ES un Krievijas politiskajās un ekonomiskajās attiecībās. Jācer, ka ES dalībvalstu vadītājiem ES padomē izdosies vienoties par vismaz tikpat stingru attieksmi, kāda pausta Eiropas Parlamenta rezolūcijā".