ECB prezidents Mario Dragi sola, ka Māstrihtas kritēriji Latvijas iestājai eirozonā netiks piemēroti diskriminējošā veidā
SKATIES VIDEO: EP deputāta Roberta Zīles komentārs par Dragi atbildi uz deputāta jautājumu Brisele, 25. aprīlis: "Lēmumi par jaunu dalībvalstu uzņemšana eirozonā notiks, balstoties uz jau spēkā esošajiem Māstrihtas kritērijiem. Nekāda diskriminācija šajā procesā netiks pieļauta", šodien Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas sēdē teica Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, atbildot uz Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles izteiktajām bažām par politisku Māstrihtas kritēriju piemērošanu.
Atsaucoties uz Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska iepriekš publiski paustajām bažām par iespējamu politisku Māstrihtas kritēriju kropļošanu no ECB puses nolūkā nepieļaut jaunu dalībvalstu pievienošanos eirozonai, R. Zīle uzdeva M. Dragi jautājumu, vai Māstrihtas kritērijos noteiktais inflācijas līmenis, kas jāievēro eirazonas pretendentiem, tik tiešām varētu tikt interpretēts, balstoties uz to eirozonas valstu rādītājiem, kas īsteno Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda ieteiktos taupības pasākumus. Inflācijas līmenis šajās valstīs līdz ar kopējo IKP kritumu varētu nokristies pat zem nulles, proti, iestāties deflācija. R. Zīle uzskata, ka deflāciju, vai ļoti zemu inflāciju, kas ir ekonomikas krituma sekas, nevar uzskatīt par "labāko inflācijas rādītāju", līdz ar to šobrīd dziļā krīzē esošās ES dalībvalstis nevar izmantot par kritēriju pieļaujamajam inflācijas slieksnim, kas nedrīkst vairāk par 1,5 procentu punktiem pārsniegt trīs "labāko" dalībvalstu vidējo rādītāju.
V. Dombrovskis iepriekš arī pauda aizdomas, ka cita Māstrihtas kritērija - valsts desmitgadu obligāciju procentu likmju - piemērošana varētu notikt, vadoties no ļoti zemajiem Zviedrijas jeb valsts, kas pat nav eirozonā, rādītājiem.
"ECB prezidenta publiska atbilde, ka nenotiks politiska un diskriminējoša Māstrihtas kritēriju piemērošana, protams, ir būtisks signāls Latvijai un citām ES dalībvalstīs, kuras ir apņēmušās tuvākajā laikā iestāties eirozonā", uzsver R. Zīle. "Tas ir fakts, kas vairs nav noliedzams, un kas noderēs mūsu - Eiropas Parlamentā pārstāvēto politiķu turpmākajā darbā. Es redzu, ka mūsu galvenā loma šobrīd ir politiski atbalstīt tās Latvijas institūcijas, kas risina sarunas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku par Latvijas iestāšanos eirozonā, publiski pieprasot, lai šajā procesā netiktu pieļauta nekāda diskriminācija".