Zaļa atomenerģija un gāze ir Latvijas interesēs

Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) deleģēto aktu par taksonomiju, kurā ar kodolenerģiju un dabasgāzi saistītas saimnieciskās darbības klasificētas kā zaļas jeb vides aspektā ilgtspējīgas.

Šādi klasificētas tās būs uz noteiktu laika periodu, un uz investīcijām attieksies konkrēti nosacījumi un prasības. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kad Eiropas mērķis ir atteikties no Krievijas energoresursiem, privātas investīcijas dabasgāzes un kodolenerģijas ražošanā ir būtiskas, lai pārietu uz ilgtspējīgu ekonomiku. Šis lēmums ir arī Latvijas interesēs, un ir aplami sociālajos tīklos izskanējušie pārmetumi, ka tādējādi tiek atbalstīta Krievijas gāze. Tieši pretēji, tas palīdzēs ātrāk atteikties no Krievijas energoresursiem, kas arī ir Eiropas mērķis. Paskaidrošu, kāpēc.

Kā tas sākās?

Neliels atskats, kā tapa šis tiesību akts. Eiropas likumdošanā bieži vien kāds tiesību akts tiek deleģēts detalizētākai izstrādāšanai Eiropas Komisijai, līdzīgi kā mums top Ministru kabineta noteikumi, kad Saeima uzdod Ministru kabinetam izstādāt kādu likumprojektu detalizētāk. Eiropas Parlaments un Padome (valstu valdības) tiesību aktu var tikai pieņemt vai noraidīt, bet ne labot. Pirms kāda gada Eiropas Komisijai tika nodots uzdevums izstrādāt deleģēto aktu par taksonomiju, kas regulē, kuras investīcijas privātajam sektoram atzīt par zaļām jeb ilgtspējīgām un kuras ne. Visvairāk šķēpu tika lauzts par atomenerģiju un dabasgāzi.

Dažādu Eiropas valstu vidū enerģētikas portfeļi ir dažādi, līdz ar to tas nenoliedzami bija politisks jautājums. 2020. gadā atomelektrostacijas (AES) darbojās 13 Eiropas valstīs, Francijai ieņemot vadošo lomu. Ar 56 reaktoriem atomenerģija Francijā veido vairāk nekā 70% no valsts kopējā patēriņa un vairāk nekā pusi no Eiropas kopējā atomenerģijas apjoma. Savukārt Vācija pēc Fukušimas AES avārijas 2011. gadā uzsāka savu AES slēgšanas procesu, kam jābeidzas šogad, un vēl vairāk kļuva atkarīga no Krievijas dabasgāzes. Jāpiebilst, ka Vācija ir Eiropas ekonomikas smagsvars, līdz ar to, ja Vācijas ekonomika nonāktu recesijā, sekas izjustu visa Eiropa, arī Latvija.

Lēmumu par to, ka ar atomenerģiju un dabasgāzi saistītas investīcijas tiek klasificētas kā zaļas, EK pieņēma pagājušā gada 31. decembrī. Pēc tam pusgada laikā Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akts ir jāpieņem vai jānoraida, līdz ar to tagad bija pienācis pēdējais brīdis to darīt. EP Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā deputāti nobalsoja pret "zaļās taksonomijas" priekšlikumu. Taču parlamenta balsojumā zaļajiem un kreisajiem neizdevās savākt pietiekami daudz balsu, lai aktu noraidītu.

Kā interesēs ir "zaļā taksonomija"?

Ko tas nozīmētu, ja šis akts tiktu noraidīts un investīcijas atomenerģijas un dabasgāzes projektos netiktu klasificētas kā zaļas? Mēs zaudētu laiku un daudzu miljardu investīcijas, tādējādi ceļš, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem, tiktu stipri apgrūtināts. Tas būtu bezatbildīgi. Pēc EP lēmuma pieņemšanas Eiropas zaļie un kreisie, protams, taisīja dažādus demaršus, arī partija "Progresīvie" Latvijā tiem piebalsoja. Ja agrāk ar Eiropas zaļajiem kopā turējās Ždanoka, kas nu ir izslēgta vai aizgājusi (būtībā tas ir viens un tas pats), tad tagad "Progresīvie" pārņem stafeti un atkārto Eiropas zaļo viedokļus, nedomājot par to, kas ir vai nav Latvijas interesēs. Viens no pārmetumiem, kas izskanējis, – iekļaut dabasgāzi zaļajā taksonomijā ir Krievijas interesēs. Tās, protams, ir muļķības, jo ieguldījumi Krievijas gāzes infrastruktūrā šobrīd tiek slēgti. Gan Vācijā, gan daudz kur citur. Eiropa vēlas attīstīt gāzes infrastruktūru, kas būtu cita veida piegādes no citiem avotiem, ne no Krievijas. Līdz šim tāda infrastruktūra nav izveidota, jo pārāk paļāvāmies uz Krievijas gāzi. "Zaļā taksonomija" ļaus investēt vairāk līdzekļu šādas alternatīvas gāzes piegādes infrastruktūrā. Līdz ar to tieši EK deleģētā akta noraidīšana būtu Krievijas interesēs, nevis otrādi. Ne velti arī Ukrainas valdība apsveica šo tiesību aktu.

Latvijas perspektīvas

Uz Eiropas fona enerģijas ieguves ziņā Latvija ir zaļa, pateicoties mūsu HES. Taču, lai atteiktos no Krievijas gāzes, ir jāmeklē papildu resursi, un tādēļ svarīgi uz nākamo apkures sezonu nodrošināt papildu sašķidrinātās gāzes piegādes, kā arī ilgtermiņā nopietni jāapsver nelielas jaudas modulārā atomreaktora būve, iespējams, kopā ar Igauniju. Pēc ekspertu aplēsēm, AES izveidošana Latvijā prasītu vismaz 15 gadus, bet tas, nenoliedzami, būtu vērtīgs ilgtermiņa ieguldījums valsts energodrošības stiprināšanā. Somija nesen atvēra savu 15 gadus būvēto AES, un mēs varam no somiem mācīties to, ka ir jāpārvar sabiedrības aizspriedumi pret atomenerģiju.

Tuvojoties apkures sezonai, īstermiņā aktuālākais jautājums ir par sašķidrinātās gāzes piegādēm. Lai cik daudz vēja ģeneratoru vai saules bateriju mēs sabūvētu, ir nepieciešamas sviras, lai balansētu jaudas, kā arī mums jābūt gataviem, ka Krievija var mūs atslēgt no BRELL elektroapgādes tīkla pirms termiņa, kad plānojam atslēgties paši (2025. gadā vai ātrāk). Vienīgais veids, kā balansēt jaudas, ir saražot papildu elektrību ar TEC-1 un TEC-2, kas tiek darbinātas ar gāzi. Tāpēc mums ir nepieciešamas papildu gāzes piegādes. Igaunijas atbildīgā ministre nesen izteica prognozes, ka ar 90% iespējamību Paldisku terminālis uzsāks darbu šī gada novembrī vai decembrī. Paldisku peldošajā terminālī mēnesī var tikt iztukšoti divi lieli kuģi un nogādāti arī uz Inčukalnu. Tas mums varētu būt risinājums šim gadam, tāpat arī piegādes varētu notikt no Klaipēdas termināļa. Šobrīd gan no Klaipēdas gāze plūst vairāk Polijas virzienā pēc savienojuma izveidošanas starp Poliju un Lietuvu, taču gāze varētu plūst arī mūsu virzienā. Pozitīvi, ka "RePowerEU" plāns paredz veicināt kopīgus gāzes iepirkumus valstīm, kam ir kopīga gāzes infrastruktūra, un arī Latvijai noteikti jāizmanto šīs iespējas. Jāsaprot, ka arī pēc gadiem gāze nekur nepazudīs un Inčukalna gāzes krātuve būs vērtība arī nākotnē. Ir bijuši starptautiski pētījumi, kas pierāda, ka pat pēc 2050. gada gāzei būs nozīmīga loma.

Nobeiguma vietā

Rezumējot iepriekš rakstīto, jāuzsver, ka Latvijā, lai attīstītu mūsdienīgu energoapgādi un atteiktos no Krievijas gāzes, ir nepieciešama ne tikai valsts nauda, bet arī privātās investīcijas. Un pieņemtais EK deleģētais akts ir vajadzīgs papildinājums, lai varētu droši investēt enerģētikas projektos un sagaidīt no finanšu un Eiropas institūcijām vislabvēlīgāko attieksmi.