Ko paredz EK plāns, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem?

18.maijā Eiropas Komisija publicēja "RePowerEU" - plānu, kā Eiropai atteikties no Krievijas energoresursiem. Par būtiskāko, kas jāņem vērā Latvijai un kā to izmantot mūsu valsts interesēs, manā rakstā "Delfi":

Eiropas Komisija 18. maijā publiskoja plānu ar nosaukumu "RePowerEU", kas iezīmē Eiropas Savienības ceļu, kā atteikties no Krievijas energoresursiem līdz 2027. gadam. Ar šo piedāvājumu ir noticis gaidītais pavērsiens, proti, Eiropas Komisija saprot, ka ir nepieciešams pārskatīt Eiropas Zaļā kursa nostādnes un pielāgot tās pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai.

Kara laikā Zaļo kursu nevar ieviest tādos pašos termiņos, kā bija plānots iepriekš – pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Plānā ir paredzēta ātrāka pāreja uz "zaļumu", it īpaši enerģijas sektorā. Taču īstermiņā naudu varēs lietot arī "nezaļiem" mērķiem, lai ātrāk atbrīvotos no Krievijas energoresursiem. Eiropai ir jāatsakās no Krievijas gāzes un naftas, un tas, protams, rada jaunus nosacījumus naudas tērēšanai, lai mēs ilgākā termiņā ne tikai kļūtu zaļi, bet arī atbrīvotos no Krievijas ietekmes. Latvijai šobrīd būtiskākais mērķis ir nodrošināt energoresursus tuvākajām sezonām, un arī Ekonomikas ministrija to apzinās un strādā pie risinājumiem. Ieskicēšu būtiskākās lietas, ko paredz "RePoweEU" plāns un ko tas nozīmēs Latvijai.

    •    Finansējums. Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem, līdz 2027. gadam ir nepieciešami ieguldījumi 210 miljardu eiro apmērā, lai atbrīvotos no Krievijas fosilajiem resursiem, par kuriem eiropieši šobrīd Krievijai samaksā teju 100 miljardus eiro gadā. Jāuzsver, ka šī plāna īstenošanai nav paredzēta jauna papildu nauda, finansējums nāks galvenokārt no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), un lauvas tiesa no tā ir vēl nepieteiktie un neizlietotie dalībvalstu aizņēmumi no ANM. Latvijas ANM plānam ir piešķirti 1,82 miljardi grantos, un vēl aptuveni 2 miljardus ir iespēja aizņemties. Latvijai vajadzētu apdomāt iespēju aizņemties caur šo Eiropas Komisijas programmu, jo tās ir daudz zemākas procentu likmes un garāki atdošanas termiņi, nekā Latvijai aizņemoties naudu finanšu tirgos. Turklāt, ņemot vērā jūnija beigās paredzamo Eiropas Parlamenta ieteikumu apstiprinājumu ANM īstenošanā, dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būtu savlaicīgi jāizlemj un jāpaziņo, kā un vai ANM nodrošinātos aizdevumus tās izmantos pilnībā. Kā zināms, tieši šī finansējuma sadaļa caurmērā Eiropas Savienībā ir iestrēgusi. "RePowerEU" klāt nācis tikai viens jauns finansējuma avots, proti, 20 miljardi eiro tiks pielikti no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kuras princips ir – kas piesārņo vidi, tas pērk emisijas kvotas. Tās ir rezerves, kuras nelaida tirgū, bet tagad šī nauda tiks izmantota grantu sadaļā, kas pieejama dalībvalstīm.

    •    Naudas pārlikšana no septiņu gadu budžeta. Lai varētu ātrāk sākt lietot naudu "RePowerEU" mērķiem un investēt energodrošībā, ir ieteikums pārlikt daļu naudas (12,5% apjomā) no Kohēzijas "aploksnes" un naudas lauksaimniecībai, kas Latvijai ir paredzēta Eiropas Savienības septiņu gadu budžetā. Tas, protams, var nepatikt lauksaimniekiem, tomēr kā piedāvātais variants, it īpaši energoefektivitātes veicināšanā, piemēram, siltumapgādē, ir aicināt dalībvalstis izskatīt variantus, kā samazināt PVN modernajām tehnoloģijām siltumapgādē, kas varētu vairākām nozarēm palīdzēt.

    •    Jauna ES Enerģijas platforma kopīgiem iepirkumiem. Eiropas Komisijai nav likumīgu tiesību iepirkt gāzi visai Eiropas Savienībai kopā, taču tā sniegs visu iespējamo palīdzību, lai valstis, kurām ir savstarpēji gāzesvadu savienojumi, gāzi varētu iepirkt kopīgi par izdevīgāku cenu. Sadarbība notiks, infrastruktūra tiks izmantota kopīgi, līdz ar to katrai valstij nav nepieciešams, piemēram, savs sašķidrinātās gāzes terminālis. Tas priecē, ka Eiropas Komisija apzinās valstu savstarpējās sadarbības nozīmi un veicinās to gan juridiski, gan visādā citādā veidā. Lai dažādotu enerģijas piegādātājus, tiek meklēti jauni un uzticami sadarbības partneri, no kā iegādāties gāzi un arī ūdeņradi (skat. karti)

    •    Energoefektivitāte. Eiropas Komisijas plāns paredz, ka jāpalielina energoefektivitātes mērķi, salīdzinot ar pagājušā gada "Fit for 55" paketi, proti, jācenšas vēl vairāk taupīt resursus. Tas nozīmē arī vairāk siltināt ēkas, un ir arī interesants ieteikums – samazināt PVN likmes tajos gadījumos, ja tiek uzlabota energoefektivitāte publiskajām un komerciālas lietošanas ēkām.

    •    Atjaunīgo energoresursu īpatsvara pieaugums. Atjaunīgo resursu īpatsvaru līdz 2030. gadam plānots palielināt no iepriekš noteiktajiem 40 procentiem līdz 45 procentiem. Latvijai šis īpatsvars jau tagad ir lielāks par 45 procentiem, pateicoties HES. Taču programmas ietvaros varam, piemēram, vairāk attīstīt saules enerģijas izmantošanu. Plānā paredzēts, ka jaunām publiskajām un komerciālas lietošanas ēkām saules paneļu uzstādīšana būs obligāta.

    •    Attīstība un pētniecība. Ir paredzēts finansējums zaļo tehnoloģiju attīstībai un pētniecībai, bet, visticamāk, lauvas tiesa no šīs naudas beigu beigās nonāks Rietumeiropas valstīs. Diez vai Latvija pēkšņi kļūs par vēja ģeneratoru vai saules paneļu ražotāju un eksportētāju. Taču ir jomas, kur Latvija var iesaistīties, piemēram:

    •    Biometāna ražošanas attīstība. Mūsu zinātniekiem ir iestrādes, lai varētu attīstīt biometāna ražošanu Latvijā. Ir zināms gandarījums, ka biometāna ražošanas attīstība ir minēta "RePowerEU" plānā, jo iepriekš Eiropas Komisija bija diezgan skeptiska par biometānu;

    •    Zaļais ūdeņradis. Tehnoloģiski to ražo ar elektrolīzes procesu, lietojot zaļo enerģiju. Tiesa, šobrīd tas sanāk daudz dārgāk nekā ar gāzi, tādēļ ir atvēlēts finansējums ūdeņraža tehnoloģijas izpētei un infrastruktūras attīstībai. Latvijai ir visas iespējas gan iesaistīties šīs tehnoloģijas izpētē, gan kļūt par ūdeņraža eksportētāju. Bet svarīgi, kas to veic – mēs paši vai ārzemju investori, kas uzbūvēs šeit infrastruktūru, bet peļņa nonāks viņu kontos tāpat kā stāstā par dāņu investoriem, kas Latvijā vēlas būvēt vēja parkus. Svarīgi ir vienmēr paturēt prātā Latvijas industriju intereses, lai biznesu pievienotā vērtība paliktu uz vietas Latvijā.


Pozitīvi, ka šīs stratēģiskās izmaiņas ilgtermiņā neatstāj novārtā, bet ietver vēl dziļāku sadarbību ar Ukrainu gan atjaunīgo energoresursu piegādes tīklos, gan īstermiņā palīdzot droši turpināt ekspluatēt tās atomelektrostacijas. Starp citu, tieši atomenerģija, lai arī vārdā nepieminēta "RePowerEU" plānā, ir tā, kas nesen Eiropas Komisijā atzīta par nozari, kurai var būt būtiska nozīme pārejā uz klimata neitralitāti saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu. To ir vērts profesionāli izanalizēt arī Baltijas valstīm.

"RePowerEU" ir makroekonomisks skatījums uz visu Eiropas Savienību. Latvijai ir svarīgi šo plānu izmantot tā, lai radītu pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību, kas paliktu uz vietas Latvijā, nevis tikai aizietu tā sauktajā Eiropas kopējā labumā. Latvijai jāinvestē biznesa klasteros, kur vienkopus koncentrēta gan pētniecība un attīstība, gan ražošana un eksportēšana. Lai beigās nesanāk tā, ka visu naudu esam iztērējuši, piemēram, pērkot dāņu vēja ģeneratorus vai vācu saules paneļus. Velns, kā parasti, slēpjas detaļās, un visas "RePowerEU" detaļas mēs vēl nezinām, bet būtiskākais ir tas, ka tās būs jāizvērtē no Latvijas interešu skatupunkta.
 

Rakstu iekš www.delfi.lv varat lasīt šeit!