Roberts Zīle

Cīņa ar sociālo dempingu ir aizsegs Rietumvalstu centieniem ierobežot konkurenci savos tirgos

25.11.2016 / Eiropa

Dalīties

Piektdien, 25.11.2016, konferencē ES Mājā sprieda par sociālo dempingu, darba ņēmēju norīkošanu un riskiem vienotajam tirgum.

Roberts Zīle:

"Cīņa” ar t.s. sociālo dempingu veicina protekcionismu un ierobežo konkurenci"

Starptautiskajā konferencē par sociālo dempingu ārvalstu un pašmāju eksperti sprieda par šķēršļiem un draudiem vienotajam tirgum, meklējot risinājumus, kā tajā nodrošināt vienādu attieksmi starp Austrumeiropas un Rietumeiropas strādniekiem, un godīgu konkurenci starp ES valstu uzņēmumiem. Kā min Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, nevietā lietots jēdziens “sociālais dempings” Rietumeiropas valstu interesēs patiesībā ierobežo lētāka darbaspēka valstu konkurenci ES vienotajā tirgū, tādējādi arī ES konkurenci globālajā tirgū.

Konferences pirmajā daļā, kurā uzstājās starptautiski labi zināmi akadēmiķi un eksperti no ārzemēm, referenti apskatīja sociālo dempingu kā konceptu un sniedza atbildes uz daudzajiem joprojām neskaidrajiem jautājumiem, tostarp saistībā ar sociālā dempinga "problēmas" sasaisti ar darba ņēmēju norīkošanas direktīvas pārskatīšanu. Panelī piedalījās Bruegel domnīcas (Beļģija) vecākais līdzstrādnieks Žolts Darvašs (Zsolt Darvas), Eiropas arodbiedrību institūta (ETUI) vecākā pētniece Magdalēna Bernačjaka (Magdalena Bernaciak), kā arī Mareks Benio (Marek Benio) no Darbaspēka mobilitātes iniciatīvas (Polija). Visi trīs eksperti pastiprināti pēta un ir rakstījuši par sociālo dempingu un tā dažādajām šķautnēm, vēršot uzmanību arī uz to, ka nosūtītie Austrumeiropas viesstrādnieki turīgajās valstīs nav tik liela problēma, cik bieži vien pasniegta.

"Zilonis istabā ir nedeklarētais darbs, kas ir daudz lielāka problēma par darba ņēmēju radītajām problēmām," tā Ž. Darvašs.

M. Benio, kurš konferencē dalījās ar saviem secinājumiem par pierādījumu meklēšanu patiesam sociālajam dempingam Eiropā, norāda, ka "Ir daudz vieglāk lemt par vienlīdzību nekā to panākt. Eiropas Komisijas priekšlikums vienādai samaksai nosūtītajiem darba ņēmējiem iecementēs ienākumu nevienlīdzību starp zemo un augsto algu ES dalībvalstīm."

M. Bernačjaka pirms konferences uzmanību vērš citam aspektam: "Dzenoties pēc īstermiņa konkurences priekšrocības, daži uzņēmumi cenšas graut vai apiet esošos sociālos standartus. Gan darba ņēmēju, gan devēju pārziņā ir šādu pārkāpumu izskaušana un skaidru, caurspīdīgu un labi iedarbinātu normu saglabāšana ES vienotajā tirgū."

Konferences otrajā daļā pašmāju un ārvalstu eksperti sīkāk šketināja sociālā dempinga dažādos aspektus. Roberts Zīle vēstīja, ka tā saucamā cīņa ar sociālo dempingu ir aizsegs Rietumvalstu centieniem ierobežot konkurenci savos tirgos. R. Zīle uzskata, ka šāda rīcība grauj patiesu vienoto tirgu un paver durvis jauniem nevēlamiem pavērsieniem. “Sociālais dempings nav īstena problēma. Šī definīcija kā arī “cīņa” ar to nozīmēs konkurences ierobežošanu par labu “vecajām” dalībvalstīm un sadrumstalos ES brīvo tirgu”, uzsver Zīle.

Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts Kosma Zlotovskis (Kosma Zlotowski) no Polijas vērsa uzmanību par to, kāpēc "dempings nevar būt sociāls" un cita starpā iztirzāja ES pakalpojumu tirgus integrācijas procesus. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba tiesību eksperts Andris Alksnis pievērsās darba ņēmēju norīkošanas tematam tieši no Latvijas darba devēju pozīcijām. Tikmēr autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš konferencē runāja par aktuālajiem procesiem sociālā dempinga ietvaros no Latvijas autopārvadātāju skatupunkta.

Papildus informācija par konferenci

Pasākumu "Vai sociālais dempings ir drauds vienotajam tirgum? Eiropas prioritātes un nacionālās perspektīvas" rīko "New Direction -- The Foundation for European Reform", kas ir Beļģijā reģistrēta bezpeļņas organizācija (ASBL) un ir Eiropas Parlamenta daļēji finansēta.

Video: Roberta Zīles prezentācija