Britu Tirdzniecības kameras Latvijā vakariņās

Otrdien, 22. oktobrī, bija prieks piedalīties šajā ļoti interesantajā pasākumā līdz ar vairāku valstu (Lielbritānijas, Kanādas, Izraēlas) vēstniekiem un biznesa pārstāvjiem. Debatēts tika piecos virzienos: ES nākotne, "Rail Baltica" projekts, nerezidentu nauda Latvijā, uzturēšanās atļaujas, gaidāmie Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. Īsumā raksturošu manas tēzes par katru no šiem jautājumiem.

1) ES šobrīd ir krustcelēs - nākamgad ir gaidāmas ne tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet arī jauna Eiropas Komisija un jauns ES Padomes prezidents. Līdz ar to ir pamats gaidīt zināmu politiskā kursa maiņu, kas manuprāt nekādi nebūs ES federācijas virzienā. Zīmīgi, ka pat federācijas piekritēji nav gatavi par to maksāt ar lielāku līdzekļu pārdali ES budžeta ietvaros. Arī pilnvērtīgas banku savienības ar kopīgu banku problēmu risināšanas fondu un depozītu garantiju fondu izveidē ir gaidāmas grūtības. Tieši šī paša iemesla dēļ. Piemēram, Vācija nekādi nespēj pieļaut, ka tās pensiju fondi varētu kaut kādā mērā ciest glābjot citu valstu grūtībās nonākušās bankas.

2) Lai "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa projekts varētu tikt īstenots, ES no savas puses ir izdarījusi visu nepieciešamo - nauda līdz pat 85% apmērā no projekta kopējam izmaksām tam ir rezervēta. Tagad viss ir atkarīgs no Baltijas valstu valdību vēlmes šo projektu realizēt un spējas sadarboties.

3) Nerezidentu depozītu apjoms Latvijas komercbankās diemžēl aug straujāk, nekā rezidentu. Tas rada bažas par mūsu finanšu sistēmas stabilitāti un ilgtspēju, jo absolūtais vairums no tiem ir īstermiņa noguldījumi, kas panikas brīdī viegli izņemami. Jācer uz to, ka Eiropas Centrālā banka kvalitatīvi un pilnvērtīgi īstenos savas jaunās - banku uzraudzības - funkcijas. Arī attiecībā uz otrās pakāpes jeb ES simtpiecdesmitniekā neietilpstošajām bankām, pār kurām tās uzraudzība būs netieša.

4) Runājot par Šengenas uzturēšanās atļauju tirgošanu pret nekustamā īpašuma iegādi, kas faktiski ir valsts atbalsta pasākums, ir jāņem vērā, ka attīstītu valstu mājokļu politika ir pilnīgi citāda. Proti, valsts dažādu mājokļu programmu veidā parasti cenšas atbalstīt savus pilsoņus, lai tie varētu atļauties iegādāties dzīvokli vai māju savām ģimenēm. Pie mums valsts atbalsta "nozari" ar neskaidras izcelsmes kapitālu, kas tirgojas ar lietu, kas tai pēc būtības nepieder - Šengenas uzturēšanās atļaujām.

5) Es paredzu, ka pēc velēšanām Eiropas Parlamenta politiskais sastāvs būtiski mainīsies. Aptaujas rāda, ka 16 ES dalībvalstīs vairākums no pilsoņiem uzskata, ka ES neiet pareizā virzienā. Domājams, ka nākamajā Parlamentā daudz lielāka ietekme būs eiroskeptiskām un populistiskām partijām. Savukārt tāds klasisks politiskais spēlētāj kā liberāļi, kuri bieži tika piesaistīti nepieciešamā balsu vairākuma iegūšanai, būs daudz vājāki. Daudzos gadījumos tieši liberāļu nostāja bija izšķirošā labējo politisko grupu viedokļa pārsvaram Parlamentā. Nav prognozējams, kā uzvedīsies viņu vietas ieņēmušie populisti 

Foto: The British Chamber of Commerce in Latvia - BritCham